Pieaugot invazīvo estētisko procedūru popularitātei, pieaug arī cilvēku izpratne par retajām blaknēm, kuras var rasties pēc procedūras. Visbiežāk sastopamās blaknes mēs pārrunājām ar medicīnas zinātņu doktori, dermatoloģi dr. Kristīni Azarjanu.

Dr.med. Kristīne Azarjana, ārste–dermatoloģe, klīnikas Azaryan Medical Clinic īpašniece un galvenā ārste

Autore: Almaza Pirha. Raksta oriģināls šeit.

SKAISTUMA INJEKCIJAS UN COVID

Nesen laikraksts The Telegraph publicēja kāda slavena ārsta rakstu. Saskaņā ar šī ārsta novērojumiem, koronavīruss divu gadu laikā ir atstājis iespaidu uz skaistuma injekciju rezultātu. Kā zināms, vīruss ietekmē gan cilvēka imūno, gan nervu sistēmu. Tas, savukārt, ir novedis pie tā, ka botulīna toksīna injekcijas grumbiņu novēršanai ir kļuvušas ievērojami mazāk efektīvas un filleri – ne tik noturīgi.

Varbūt jau ir pieejami iespaidīgāki pētījumi? Un kā reaģēt uz šo informāciju, kā to izmantot? Vai ir jāievēro laika intervāls starp skaistumkopšanas injekcijām un rehabilitāciju pēc saslimšanas ar Covid - 19, vakcināciju?

Tā ir sarežģīta un līdz līdz galam neizpētīta tēma. Atrodami tikai daži ziņojumi, bet ar tiem nepietiek, lai izdarītu vispārīgus secinājumus. Situācijās, kad kaut kas tāds atgadās, tas netiek publiski apspriests, par to neraksta avīzēs, līdz ar to, pārvaldošajās iestādēs šāda informācija nenonāk. Tāpēc šobrīd nav skaidru rekomendāciju un noteiktu sakarību, lai varētu izteikt zinātniski pamatotus secinājumus. Secinājumus mēs varam izdarīt, balstoties uz atsevišķu ārstu pieredzi un atsevišķu gadījumu publikācijām.

Nav tādas informācijas, kas liecinātu, ka botulīna toksīns sliktāk iedarbotos vai ātrāk izvadītos Covid-19 pārslimošanas dēļ. Es pieņemu, ka tās ir individuālas īpatnības un konkrēta cilvēka reakcija. Pārslimots vīruss – pavisam noteikti ir trieciens cilvēka imūnsistēmai. Prātīgāk ir sākumā atgūties no slimības un tikai pēc tam veikt skaistuma procedūras, kuras uzlabo izskatu. Ir pilnīgi skaidrs, ka starp vakcinācijas kursu un botulīna injekcijām ir jābūt vismaz divām nedēļām.

Filleru preparāti darbojas atšķirīgi. Principā cilvēka organisms var reaģēt ar iekaisuma reakciju filleru injekcijas zonā, saskaroties ar jebkuru infekcijas ierosinātāju, ar jebkuru gripai līdzīgu infekciju. Tomēr vairāk ir gadījumu ar vēlīnām iekaisīgām reakcijām pēc filleru ievadīšanas pacientiem, kas pārslimojuši COVID-19 infekciju vai saņēmuši vakcīnu.

Iemeslu, kāpēc šīs reakcijas parādās, ir daudz. Tas var būt saistīts gan ar pašiem filleriem un to kvalitāti (Latvijas tirgū ir daudz nekvalitatīvu preparātu), ar injekcijas ievadīšanas tehniku, kā arī citām infekcijām, kuras pacients ir izslimojis. Jums jābūt pārliecinātai par ārstniecības iestādi, uz kuru dodaties, par vides drošību un sterilitāti, kurā procedūra tiks veikta. Pats galvenais – pārliecinieties, ka speciālists Jums spēs sniegt kompetentu palīdzību. Jo terapija prasa zināšanas pretiekaisuma, hormonālo un, nepieciešamības gadījumā, citu medikamentu pielietošanā.

Turklāt mēs runājam ne tikai par HA filleriem, bet kopumā par hialuronskābes bāzes preparātiem, tai skaitā biorevitalizantiem. Saskaņā ar dažiem pētījumiem, iekaisuma reakcijas pēc šada tipa preparātu ievadīšanas var attīstīties laika posmā no divām nedēļām līdz sešiem mēnešiem.

Pašreiz rekomendācijas ir šādas: mums jādzīvo šajā jaunajā realitātē un, protams, jāizvērtē prioritātes. Ja pie manis atnāk pacients, kuram tuvākajās dienās paredzēta vakcinācija, tad es pārceļu mūsu procedūru vienu mēnesi vēlāk pēc pilna vakcinācijas kursa. Jebkuras estētiskās procedūras var veikt tikai tad, ja cilvēks ir vesels un nav nekādu kontrindikāciju.

INFORMATĪVĀ PIEKRIŠANA

Septembrī viena no skaistākajām un slavenākajām deviņdesmito gadu modelēm, Linda Evangelista, pastāstīja, ka viņai veikta kriolipolīzes procedūra, kas radīja vienu no reti sastopamajām komplikācijām – hiperplāziju. Tauku šūnas pēc kriolipolīzes procedūras samazinās, tomēr dažos gadījumos tās var sākt nekontrolējami augt, un tā vietā, lai tauku daudzums samazinātos, tas palielinās. Tas notiek reti, bet ražotājam šadi gadījumi ir zināmi (2018. gadā vairākas publikācijas sniedza informāciju par šo gadījumu statistiku: 1 uz 138). Acīmredzot šo informāciju vajadzēja darīt zināmu speciālistiem, kuri veic procedūru visā pasaulē.

Vai ārstiem pirms procedūras ir jāinformē pacients par iespējamiem, reti sastopamiem riskiem?

Šāda informatīvā piekrišana, kur atrunātas visas iespējamās un pat visretāk sastopamās komplikācijas, ir jāparaksta pirms jebkuru injekciju veikšanas vai procedūrām, kur tiek izmantotas manipulācijas ar aparatūru. Turklāt ārstam tās ir jāpārrunā ar pacientu, pat ja tās ir reti sastopamas komplikācijas. Lēmums par procedūras veikšanu ir jāpieņem INFORMĒTAM pacientam.

Jebkura medicīniska manipulācija ir saistīta ar riskiem, kurus ne vienmēr ir iespējams paredzēt. Šos riskus uzņemas gan pacients, gan ārsts. Neviena no iesaistītajām pusēm nav ieinteresēta, lai procesa gaitā kaut kas noietu greizi...

Un, ja procedūras laikā kaut kas nenotiek pēc paredzētā plāna vai pacientam pēc procedūras tiek novērotas komplikācijas, pirmais, kas būtu jādara - jāvēršas pie sava ārsta, tā vietā, lai apspriestu radušos problēmu ar trešās puses speciālistiem un sociālajos tīklos publicētu iegūto "traumu" fotogrāfijas. Bieži vien gadās, ka cilvēks divas nedēļas “ārstējies”, ievērojot sociālo tīklu “super-ekspertu” ieteikumus, bet tā arī ne reizi nav vērsies pie sava ārstējošā ārsta. Taču beidzot, nonākot pie ārsta, palīdzību sniegt jau ir daudz sarežģītāk.

LĀZERA RADĪTI APDEGUMI

Redakcijā bieži tiek saņemti jautājumi par lāzerprocedūrām un, kad tās veikt ir droši. Augustā mums nācās apspriest vairākus neveiksmīgu lāzera procedūru gadījumus (ādas atjaunošana un cīņa ar pigmentāciju). Procedūras bija atšķirīgas, veiktas dažādās klīnikās un ne klīnikās, pie speciālistiem ar atšķirīgu kompetences līmeni. Tomēr visiem gadījumiem bija kas kopīgs — lāzera procedūra tika veikta vasarā...

Kāda jēga augustā atbrīvoties no pigmentācijas? Cik riskanti vasarā ir veikt lāzerepilāciju? Un kādam jābūt intervālam starp manipulācijām ar lāzeru un bezrūpīga iedeguma iegūšanu?

Uzsākot lāzerprocedūras, ādai, lāzerapstrādei pakļaujamā zonā, būtu jābūt absolūti gaišai — neiesauļotai. Tāpat lāzerprocedūras jāuzsāk pirms vai pēc aktīvas sauļošanās perioda, ievērojot laika intervālus starp procedūrām un uzturēšanos saulē, un, protams, ievērojot VISUS ārsta norādījumus. Pirms lāzera procedūras aizliegts lietot arī ādas pašiedeguma radīšanai paredzētus līdzekļus.

Ja Jūsu mērķis ir atbrīvoties no pigmentācijas, tad Jums uz VISIEM LAIKIEM būs jāaizmirst par sauļošanos. Risks, ka pēc lāzera procedūras pigmentācija var atkal atjaunoties, tikai palielinās, un, iespējams, ka tā var kļūt pat intensīvāka nekā pirms tam. Mēs visi ceļojam – nokļūt vasarā iespējams jebkurā gadalaikā. Pārvietojoties ar automašīnām, mēs apzināmies, ka kaitīgajam UV starojumam arī loga stikls nav šķērslis. Mēs izmantojam sīkrīkus un pakļaujam ādu zilās gaismas ietekmei, kas izraisa pigmentāciju. Pat, ja pacienti apzināti neuzturas saulē, viņi tik un tā nav simtprocentīgi pasargāti no UV starojuma iedarbības. Ko gan, lai saka par tiem pacientiem, kuri augustā veic procedūras pigmentācijas likvidēšanai, bet septembrī dodas uz Turciju atpūsties.

Ja Jūs jau esat iepazinuši lāzerprocedūras, neatkarīgi no tā, vai tā ir epilācija, ādas atjaunošana, veidojumu noņemšana vai asinsvadu tīklojuma likvidēšana, nepieciešams nodrošināt saules aizsardzību ar lāzeri apstrādātās ādas zonai. Ne tikai, izmantojot SPF 50-100 aizsarglīdzekļus, kas jāuzklāj atkārtoti ik pēc divām stundām, bet arī nodrošinoties ar apģērbu, cepurēm un aizsargbrillēm. Un vēlreiz atkārtoju — nekādas apzinātas uzturēšanās saulē.

Mūsu klīnikā mēs neuzsākam pigmentācijas un asinsvadu bojājumu ārstēšanu ar lāzeru agrāk par septembri. Un ne vienmēr pieņemam pacientus vasarā pat uz lāzerepilācijas procedūru. Piemēram, šovasar bija gadījums, kad pacientei vairāku iemeslu dēļ tika atteikta kāju zonas lāzerepilācija. Pēc mūsu argumentētiem paskaidrojumiem, viņa teica, ka citā klīnikā viņai šo procedūru veic pat uz iedegušas ādas un visu vasaru. Kad pacientei jautājām, cik procedūras viņa jau ir veikusi, viņa atbildēja – 30.

Protams, ja veiksiet epilāciju uz iedegušas ādas, izmantojot nelielu enerģiju, jums būs jāatkārto procedūras neskaitāmas reizes. Bet jūs varat to darīt arī uz neiedegušas ādas, pārdomāti — 6-8 reizes. Tas ir humāni, ekonomiski izdevīgi un apzinīgi no ārsta puses. Taču praksē iespējami arī apdegumi. Dažreiz tas var notikt pilnīgi neparedzami. Objektīvi runājot – tikai retos gadījumos par to ir atbildīgs ārsts (un tikai ārsts var veikt šo procedūru). Pacienti paši nereti noklusē svarīgus faktus, piemēram, fotosensibilizējošu medikamentu lietošanu, kas var stimulēt dažādu reakciju rašanos. Vai arī to, ka procedūru ir veikuši citā klīnikā un nav ievērojuši intervālu un protokola ieteikumus.

Diemžēl ne vienmēr procedūras laikā ir skaidrs, ka ir noticis apdegums. Taču ir svarīgi nekavējoties vērsties pēc palīdzības pie ārsta. Ticiet man, neviens ārsts nav ieinteresēts, lai pacientam veidotos apdegumi un rētas. Ja reaģēsiet nekavējoties un uzsāksiet tūlītēju ārstēšanu, tad no tām nepaliks ne miņas.

STRĪDU IZŠĶIRŠANA

Kurš apmaksā ārstēšanu? Kurš ieņem ekspertu lomu strīdu izšķiršanā?

Ārsts var kļūdīties, taču kļūdu gadījumā viņam ir pienākums operatīvi novērst problēmu. Bet atkārtošos, pacienti bieži vien nav atklāti pirms procedūru veikšanas. Mums ārstu apmācībās vienmēr atgādina: "Nekad neticiet pacientam!"

Pacients var kaut ko neatklāt, kaut ko nezināt, un par kaut ko aizmirst. Ārsti, strādājot slimnīcās un privātajās klīnikās, parasti ir apdrošināti. Profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu izmanto visā pasaulē. Ja rodas situācija, ko nav iespējams atrisināt klīnikā, ir Ārstniecības riska fonds, kas sniedz ekspertīzi, palīdz pacientam aizstāvēt savas tiesības un saņemt kompensāciju par ārstēšanas laikā nodarīto kaitējumu dzīvībai vai veselībai.